WWF
80 zivju sugas jau ir izmirušas, no tām 16 pērn - Austrijā 60 procenti no visām zivju sugām ir sarkanajā sarakstā - WWF aicina pārtraukt ūdenstilpju būvniecību, pārmērīgu izmantošanu un piesārņošanu
Ein jauns dabas aizsardzības organizācijas WWF ziņojums (Pasaules Dabas fonds) brīdina par zivju bojāeju visā pasaulē un tās sekām. Visā pasaulē trešdaļai visu saldūdens zivju sugu draud izmiršana. 80 sugas jau ir izmirušas, no tām 16 tikai pagājušajā gadā. Kopumā bioloģiskā daudzveidība upēs un ezeros samazinās divreiz straujāk nekā visā pasaulē jūrās vai mežos, savā ziņojumā raksta WWF kopā ar 16 citām organizācijām. “Saldūdens zivis visā pasaulē cieš no to dzīvotņu masveida iznīcināšanas un piesārņošanas.
Galvenie cēloņi ir hidroelektrostacijas un aizsprosti, ūdens ieguve apūdeņošanai un rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecību radītais piesārņojums. Tad ir klimata krīzes un pārzvejas galējās sekas, ”saka WWF upju eksperts Gerhards Eggers. Saskaņā ar ziņojumu, pētīto migrējošo saldūdens zivju krājumi kopš 1970. gada visā pasaulē ir samazinājušies par 76 procentiem, bet lielu zivju sugu krājumi - par 94 procentiem. "Nekur citur globālā dabas krīze nav tik jūtama kā mūsu upēs, ezeros un mitrājos," brīdina Gerhards Eggers.
Īpaši skarta ir arī Austrija. No 73 vietējām zivju sugām aptuveni 60 procenti ir apdraudēto sugu sarkanajā sarakstā - kā apdraudēti, kritiski apdraudēti vai pat draudēt ar izmiršanu. Šeit jau ir izmirušas septiņas sugas - piemēram, zuši un lielās migrējošās zivju sugas Hausen, Waxdick un Glattdick. “Mums jāpārtrauc masveida būvniecība, pārmērīga izmantošana un piesārņošana. Pretējā gadījumā dramatiskā zivju nāve paātrināsies, ”saka WWF eksperts Gerhards Eggers. WWF pieprasa Vācijas valdībai glābšanas paketi, kas ekoloģiski atjaunos upes, novērsīs nevajadzīgus šķēršļus un novērsīs pēdējo brīvi plūstošo upju bloķēšanu. “Tam ir vajadzīgi stingri dabas aizsardzības kritēriji Atjaunojamo energoresursu paplašināšanas likumā. Jaunām elektrostacijām īpaši neatrodas vieta aizsargājamās teritorijās, ”saka Egger.
Saskaņā ar WWF datiem upju caurspīdīguma trūkums tūkstošiem tūkstošu hidroelektrostaciju un citu šķēršļu dēļ ir galvenais zivju krājumu sabrukuma iemesls. “Zivīm jāspēj migrēt, bet Austrijā tikai 17 procenti no visiem upju posmiem tiek uzskatīti par brīvi plūstošiem. No ekoloģiskā viedokļa 60 procentiem nepieciešama renovācija, ”skaidro Gerhards Eggers. Turklāt klimata krīze smagi ietekmē arī zivis. Augstāka ūdens temperatūra veicina slimību izplatīšanos, izraisa skābekļa trūkumu un samazina audzēšanas panākumus. Pārāk augsts piesārņotāju un barības vielu - hormonu, antibiotiku, pesticīdu, ielu notekūdeņu - daudzums arī būtiski veicina zivju krājumu samazināšanos.
Celtniecība, malumedniecība un pārzveja
WWF ziņojumā min vairākus draudus zivīm piemērus. Pēc Farakka aizsprosta uzbūvēšanas 1970. gados Hilsas zvejniecība Indijas Gangā sabruka no 19 tonnu zivju ražas līdz tikai vienai tonnai gadā. Malumedniecība nelegālo kaviāru dēļ ir galvenais iemesls, kāpēc stores ir vienas no visvairāk apdraudētajām dzīvnieku ģimenēm pasaulē. Pārmērīga nozveja Amūras upē veicināja katastrofālu Krievijas lielāko lašu populācijas samazināšanos. 2019. gada vasarā nārsta vietās vairs netika atrasts keta lasis. Būvniecība, malumedniecība un pārzveja kaitē gan zivīm, gan cilvēkiem. Tā kā saldūdens zivis ir galvenais olbaltumvielu avots 200 miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Hūce ir īpaši apdraudēta Austrijā. Lielākās lašiem līdzīgās zivis Eiropā sastopamas tikai aptuveni 50 procentos no iepriekšējā diapazona. Tas var dabiski pavairot tikai 20 procentus. Labi krājumi vai augsts attīstības potenciāls ir tikai aptuveni 400 kilometriem upes. No tiem tikai deviņi procenti ir efektīvi aizsargāti. Elektrostacijas ir plānotas arī pēdējos Huchen atkāpšanās apgabalos - piemēram, Mur un Ybbs.
Lejupielādējiet WWF ziņojumu “Pasaules aizmirstās zivis”: https://cutt.ly/blg1env
Foto: Mišels Roggo