izvēle
Oslo, Norvēģija - Seši jauni klimata aktīvisti kopā ar divām lielākajām Norvēģijas vides organizācijām iesniedz vēsturisku ierosinājumu iesniegt Arktikas naftas urbšanas jautājumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vides aizstāvji apgalvo, ka Norvēģija pārkāpj pamattiesības, pieļaujot jaunus naftas urbumus klimata krīzes vidū.
“Mums, dabu mīlošiem cilvēkiem, klimata pārmaiņas jau tagad ir dramatiskas. Meži manā dzimtajā reģionā Norvēģijas ziemeļos atbalsta bagātīgu ekosistēmu, uz kuru cilvēki jau sen ir paļāvušies. Tagad viņi lēnām mirst, jo īsākas un maigākas ziemas ļauj invazīvām sugām attīstīties. Mums ir jārīkojas tūlīt, lai ierobežotu neatgriezenisku kaitējumu mūsu klimatam un ekosistēmām, lai nodrošinātu iztiku nākamajām paaudzēm, ”sacīja viena no jaunajām aktīvistēm Ella Marija Hēta Isaksena.
2016. gadā Norvēģijas valdība pavēra jaunus naftas urbšanas rajonus, kas atrodas uz ziemeļiem Barenca jūrā nekā jebkad agrāk. Seši aktīvisti, kā arī Greenpeace Nordic un Young Earth of Friends Norway cer, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs viņu lietu un secinās, ka Norvēģijas naftas ekspansija pārkāpj cilvēktiesības.
Savā tiesas prāvā "Cilvēki pret Arktikas eļļu", kas šodien iesniegta Eiropas Tiesā, aktīvisti apgalvo, ka likums ir skaidrs:
“Atļauju izsniegšana jaunām naftas urbumiem Barenca jūras neaizsargātās vietās ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. un 8. panta pārkāpums, kas dod man tiesības tikt pasargātam no lēmumiem, kas apdraud manu dzīvi un labklājību. Kā jauns cilvēks no jūras sāmu kultūras es baidos no klimata pārmaiņu ietekmes uz manas tautas dzīvesveidu. Sāmu kultūra ir cieši saistīta ar dabas izmantošanu, un makšķerēšana ir būtiska. Būtu neiespējami mūsu kultūru turpināt bez tradicionālās okeānu ražas. Draudi mūsu okeāniem ir draudi mūsu iedzīvotājiem, ”sacīja viens no aktīvistiem Lasse Eriksens Bjērns.
Vairākus gadu desmitus zinātnieki ir izteikuši bažas, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas maina zemes klimatu un nodara postījumus dabai un sabiedrībai. Pat fosilā kurināmā nozares vadošā zvaigzne Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) saka, ka jauniem naftas un gāzes projektiem nav vietas, ja mēs vēlamies ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 grādiem pēc Celsija saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
“Klimata pārmaiņas un mūsu valdības neizdarība atņem man ticību nākotnei. Optimisms un cerība ir viss, kas mums ir, bet tas lēnām tiek atsaukts no manis. Šī iemesla dēļ, tāpat kā daudziem citiem jauniešiem, man ir bijuši depresijas periodi. Man bieži nācās pamest klasi, kad tika apspriestas ar klimata pārmaiņām saistītas tēmas, jo es to nevarēju izturēt. Likās tik bezcerīgi uzzināt, cik svarīgi ir izslēgt gaismu, kad pasaule deg. Bet mūsu sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā man ir rīcības un cerības izpausme šīs krīzes apstākļos, ”sacīja Mia Čemberlena, viena no aktīvistēm.
Visu pasauli satraucošie pilsoņi veic tiesiskas darbības pret klimata pārmaiņām un aicina fosilā kurināmā nozari un nacionālās valstis uzņemties atbildību par gaidāmo klimata krīzi. Pēdējās juridiskās uzvaras pret fosilo gigantu Shell Nīderlandē un pret valsti Vācijā un Austrālijā ir cerīgas - tās parāda, ka pārmaiņas patiešām ir iespējamas.
Norvēģijas valdība saskaras ar nopietnām problēmām Kritika no ANO puses un saskārās ar masveida protestiem par vairāk naftas ieguvi. Valsts nesen ieņēma savu vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas Human Development Ranking pateicoties lielajai naftas nozares oglekļa pēdai, kas apdraud cilvēku dzīves kvalitāti.
“Norvēģijas valsts spēlē ar manu nākotni, kad tā paver jaunas jomas klimatu postošajām naftas urbšanām. Šis ir vēl viens mantkārīga un izslāpuša stāvokļa gadījums, kas globālās sasilšanas kaitīgo ietekmi atstāj nākotnes lēmumu pieņēmējiem, mūsdienu jauniešiem. Atskanēja trauksmes zvans. Nav minūtes zaudēt. Es nevaru mierīgi sēdēt un skatīties, kā sabojājas mana nākotne. Mums ir jārīkojas šodien un jāsamazina izmeši, ”sacīja cita klimata aktīviste Džina Džilvera.
Pēc trim Norvēģijas tiesību sistēmas kārtām nacionālās tiesas konstatēja, ka Norvēģijas valsts nav pārkāpusi Norvēģijas Konstitūcijas 112. pantu, kurā teikts, ka ikvienam ir tiesības uz veselīgu vidi un ka valstij ir jārīkojas, lai panāktu šīs tiesības uz atbalstu uz augšu. Jaunie aktīvisti un vides organizācijas apgalvo, ka šis spriedums bija kļūdains, jo tajā tika atstāta novārtā viņu vides pamattiesību nozīme un netika ņemts vērā precīzs klimata pārmaiņu seku novērtējums nākamajām paaudzēm. Viņi tagad cer, ka Eiropas Tiesa konstatēs, ka Norvēģijas naftas ekspansija ir pretrunā ar cilvēktiesībām.
Pretendenti ir: Ingrid Skjoldvær (27), Gaute Eiterjord (25), Ella Marie Hætta Isaksen (23), Mia Cathryn Chamberlain (22), Lasse Eriksen Bjørn (24), Gina Gylver (20), Norvēģijas Zemes jaunie draugi un Greenpeace Nordic.
avots
Fotogrāfijas: Greenpeace
