in , ,

Mežs ir vērtīgāks nekā visi krājumi un zelts pasaulē kopā

Biznesa konsultāciju aģentūra Boston Consulting Group (BCG) lēš, ka USD 150 triljonu apmērā (USD) Pasaules mežu vērtība. Tas ir vairāk nekā visu akciju pašreizējā cena (aptuveni 87 triljoni dolāru) un viss zelts, ko cilvēce jebkad ir ieguvusi (divpadsmit triljoni USD par pašreizējo augsto cenu).

Meži uzkrāj lielu daudzumu CO2, attīra ūdeni un gaisu, nodrošina dzīvotni dzīvniekiem un augiem un nodrošina iztiku miljoniem cilvēku. Neskatoties uz to, katru minūti (!) Meža zona, kuras izmērs ir 30 futbola laukumi, izzūd.

Mežu “darba” aizstāšana ar tehnoloģijām cilvēkiem izmaksātu 135 triljonus dolāru. Tas būtu aptuveni 17.000 XNUMX USD katram cilvēkam pasaulē.

Meži tagad aizņem apmēram 30% no mūsu planētas sauszemes platības. Piektā daļa no viņiem ir Krievijā, divpadsmit procenti Brazīlijā, deviņi procenti Kanādā, astoņi procenti ASV un pieci procenti Ķīnā.

"Amazones mežstrādnieki nedarbojas mājās"

Ja mēs turpināsim tāpat kā līdz šim, līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa no šiem mežiem izzudīs. Tas ir pielīdzināms zaudējumiem aptuveni USD 50 triljonu apmērā. Salīdzinājumam: Koronas krīze cilvēcei līdz šim ir maksājusi aptuveni 16 triljonus dolāru.

Bet kas draud mežam? BCG ir mazāk mežu ugunsgrēku un kaitēkļu, bet 70% globālā sasilšana un mežu izciršana. Koronas krīzes laikā Amazones lietus mežu iznīcināšana turpināja paātrināties. "Nelegālie kokzāģētāji nestrādā no mājām," Vācijas preses aģentūrai dpa sacīja Romulo Batista no Greenpeace. BCG zinātnieki nosauc piecus būtiskus soļus mežu glābšanai:

- koku stādīšana

- Mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, ti, mums nav atļauts cirst vairāk, nekā aug. Saskaņā ar BCG datiem tikai 40% pasaules mežu pašlaik tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi.

- ilgtspējīgāka lauksaimniecība

- ražot un ēst mazāk gaļas

- Mežus vairs nedrīkst cirst par palmu eļļu, soju, liellopu gaļu un kokmateriāliem

- Mums ir jāpārstrādā izlietotā koksne, nevis jānovāc jauna

- Mums globālā sasilšana ir jāierobežo vidēji līdz 2 grādiem. Par to valstis vienojās Parīzes nolīgumā. Tomēr līdz šim gandrīz neviens to nav ievērojis.

Šādā veidā cilvēce līdz 2050. gadam varētu ierobežot mežu un to vērtības samazināšanos vismaz līdz desmit procentiem, salīdzinot ar mūsdienām. Saskaņā ar pētījumu, lai pilnībā ietaupītu mežu vērtību, mums būs jāstāda daudz jaunu. Šim nolūkam mums vajadzētu vismaz Austrālijas teritorijas.

Boston Consulting Group lēš, ka mežu vērtība Vācijā (aptuveni 0,3% no pasaules mežiem) ir aptuveni 725 miljardi eiro. Šeit sausums un kaitēkļi līdz 2050. gadam apdraud aptuveni desmit procentus meža platības.

Roberts B. Zivmans

Rakstīja Roberts B. Zivmans

Ārštata autors, žurnālists, reportieris (radio un drukātie mediji), fotogrāfs, darbnīcas treneris, moderators un ceļvedis

Schreibe einen Kommentar