in , , , ,

Sadrach Nirere cīnās pret plastmasas atkritumiem un klimata krīzi Ugandā


autors Roberts B. Zivmans

Sadraham Nirerem padoties nav risinājums. Viņam patīk smieties un viņš joprojām ir optimistisks cīņā pret klimata krīzi un plastmasas atkritumiem. Savā dzimtenē Ugandā 26 gadus vecais jaunietis kā students nodibināja kustības Piektdienas nākotnei un kustības “End Plastic Pollution” Ugandas atzaru. Kopš bakalaura grāda iegūšanas uzņēmējdarbības vadībā 2020. gadā viņš sevi uzskata par “pilnas slodzes aktīvistu”. Viņš smejoties saka, ka viņam neatliekot laika pastāvīgam darbam. Viņš dzīvo no gadījuma darbiem sociālo mediju kampaņām un citiem tiešsaistes darbiem. "Es ar to varu tikt galā." Vairāk nekā viņa paša situācija viņu satrauc milzīgais plastmasas atkritumu daudzums Ugandas upēs un ezeros.

Garajam, draudzīgajam jaunietim paveicās, kas Ugandā ir retums, ka vecāki 2000. gadu sākumā varēja viņu nosūtīt uz vidusskolu galvaspilsētā Kampalā. Daudzi par saviem bērniem nevar samaksāt skolas naudu ap 800 eiro gadā. "Lielākā daļa no mums iztiek ar mazāk nekā vienu eiro dienā," saka Sadrahs. "Daudzi bērni pamet skolu, jo viņiem ir jāpelna nauda." 

"Man patika dzīve tur, lielā pilsēta, daudzās iespējas," viņš atceras. Bet viņš ātri pamanīja mīnusu. Plastmasas atkritumi aizsprosto kanalizācijas sistēmu un peld Viktorijas ezerā.

Būdams universitātes students, viņš meklēja kampaņas biedrus un nodibināja iniciatīvu “End Plastic Pollution” un Fridays for Future Uganda, kas, tāpat kā tās māsas organizācijas citās valstīs, cīnās par lielāku klimata aizsardzību.

"Klimata krīze mūs skar tiešāk nekā cilvēkus Eiropā"

"Klimata krīze mūs šeit ietekmē daudz tiešāk nekā cilvēkus Eiropā," saka Sadrahs Nirere. Bērnībā viņš pats pieredzējis, kā laikapstākļi ietekmē ražu viņa vecāku saimniecībā. Tas, vai viņam, viņa vecākiem un māsai pietiks ēst, bija atkarīgs no ražas. Pēc sliktas ražas viņa vecākiem bija jāatsakās no lauksaimniecības. Agrāk Ugandā bija regulāras lietainas un sausas sezonas. Šodien ir pārāk sauss laiks, tad stiprs lietus atkal zemi liks zem ūdens. Plūdi iznīcina ražu. Ūdens masas izskalo augsni. Sausuma laikā vējš aizpūš vērtīgās aramzemes galotnes. Zemes nogruvumi un citas dabas katastrofas, kas klimata krīzes laikā ir biežāk sastopamas, īpaši skar nabadzīgos. Dažas ģimenes zemes nogruvumos zaudē mājas un visu savu īpašumu.

"Negaistošās" cilvēktiesības

Daudzi jutās bezspēcīgi un rezignēti. Taču Sadrahs Nirere ir pārliecināts, ka vides kustība skar "arvien vairāk cilvēku Ugandā". "Ar iniciatīvām 50 skolās un universitātēs mēs sasniedzam aptuveni pusmiljonu cilvēku." Cilvēktiesību situāciju Ugandā jaunietis sauc par “nepastāvīgu”: nekad nevar zināt, kas notiks, ja sarīkosi, piemēram, demonstrāciju. Pēc klimata streika 2020. gada septembrī policija arestēja un pratināja daudzus aktīvistus, kā arī konfiscēja viņu plakātus. "Lielākā daļa bija jaunāki par 18 gadiem," saka Nirere. Policija jautāja, kāpēc viņi piedalījās protestos un kas finansē protestus. Tad viņa būtu atgriezta pie vecākiem. Neviens no End Plastic Pollution vai Fridays for Future pašlaik nav ieslodzīts.

"Mēs nepārprotami nevēršamies pret valdību," piebilda Sadrahs Nirere. Protesti galvenokārt bija vērsti pret tādiem uzņēmumiem kā Coca-Cola, kas piesārņo vidi ar plastmasas iepakojuma atkritumiem. Tas draudēja ar ārkārtīgi dārgām tiesas prāvām. Tas līdz šim nav noticis. 

Plastmasas plūdi

Diez vai kāds Ugandā izglābās no plastmasas plūdiem. “Pirmkārt, vienkāršie cilvēki var iepirkties tikai ielu kioskos. Tur var dabūt tikai visu plastmasā: krūzes, šķīvjus, dzērienus, zobu birstes. ”Sakārtotas pārstrādes sistēmas vietā ir tā sauktie atkritumu savācēji. Tie ir nabagi, kuri savāc atkritumus poligonos, uz ielas vai laukos, ko pārdod starpniekiem. "Par daudziem kilogramiem plastmasas viņi saņem varbūt 1000 šiliņu," lēš Nirere. Tas ir līdzvērtīgs 20 centiem. Tas neatrisina plastmasas pakaišu problēmu.

"Mēs vēršamies pie piesārņotājiem," saka Sadrahs Nirere, "ražotājiem" un pie iedzīvotājiem valstī. “Mēs visi esam cilvēki, arī tie, kas ir valdībā un atbildīgie uzņēmumos. Mums ir jāstrādā kopā, ja vēlamies neļaut cilvēkiem iznīcināt paši savus iztikas līdzekļus.

Info:

#Plastmasas piesārņojuma beigas

Pieprasot korporatīvo rīcību / atbildību #EndPlasticPollution

vietnē Gofundme: https://www.gofundme.com/f/water-for-all-and-endplasticpollution

Fridays for Future visā pasaulē: https://fridaysforfuture.org/

Šo ziņu izveidoja opciju kopiena. Pievienojieties un ievietojiet savu ziņojumu!

IEMAKSAS VĀCIJAS VARIANTĀ


Rakstīja Roberts B. Zivmans

Ārštata autors, žurnālists, reportieris (radio un drukātie mediji), fotogrāfs, darbnīcas treneris, moderators un ceļvedis

Schreibe einen Kommentar