in ,

ES CSRD: Ekonomika kopējam labumam tagad ir EFRAG dalībniece


Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir Bieži Labklājības Ekonomika uzņemts kā viens no 13 jaunajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas piedalās PārskatīšanaES korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD).

Ekonomika kopējam labumam (GWÖ) pievienojas EFRAG un turpmāk atbalstīs to ilgtspējības ziņojumu jomā kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju. EFRAG – bezpeļņas organizācija, kas atrodas Briselē – ES Komisijas uzdevumā sagatavo standartus CSRD pārskatīšanai.

“Kopējā labuma matricai un uz to balstītajai kopējā labuma bilancei jākalpo kā efektīvam instrumentam ziņošanas standartu izstrādei CSRD pārskatīšanas ietvaros. Šī ir vēsturiska iespēja patiesi ilgtspējīgai mūsu ekonomikas transformācijai, kuru nedrīkstam palaist garām,” skaidro Gerds Hofelens, EFRAG Ekonomikas kopīgā labuma pārstāvis.

EFRAG konsultē Eiropas Komisiju par ilgtspējības ziņošanas darbībām, sagatavojot projektus, izmaksu un ieguvumu analīzi un ietekmes novērtējumus. Tas apkopo visu ieinteresēto pušu ieguldījumu un apkopo ieskatus konkrētā Eiropas realitātē visā standartu noteikšanas procesā. 

GWÖ nodrošina ziņošanas un novērtēšanas rīkus, kas atbalsta uz vērtībām orientētu uzņēmumu ilgtspējības ziņojumu sagatavošanu. Kopējā labuma bilance, kuras pamatā ir kopīgā labuma matrica, un kopējā labuma produkts ir definēti kā instrumenti pēc galvenajiem darbības rādītājiem, kas saistīti ar cilvēka cieņu, solidaritāti, sociālo taisnīgumu, ekoloģisko ilgtspējību, pārredzamību un līdzdalību. 

Esošais ES Komisijas projekts piedāvā stabilu pamatu NFRD (Nefinanšu pārskatu direktīvas) tālākai attīstībai līdz CSRD (Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai), taču tas būtu jāuzlabo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei. Mērķim ir jābūt ar efektīvu ilgtspējības ziņojumu palīdzību veicināt zaļo kursu, SDG un planētas robežu ievērošanu. 

Lai sasniegtu šos mērķus, Tautsaimniecība kopējam labumam ir formulējusi šādas prasības:

  • Pienākumam ziņot par ilgtspējību būtu jāattiecas vismaz uz visiem uzņēmumiem, kuriem ir jāsniedz finanšu pārskati. Saskaņā ar ES Komisijas priekšlikumu tiesību akti attiecas tikai uz aptuveni 49.000 22,2 no XNUMX miljoniem uzņēmumu. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nodrošina divas trešdaļas no darbavietām ES un rada vairāk nekā pusi no mūsu iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtu kļūdaini atbrīvot pusi no Eiropas ekonomikas produkcijas no pienākuma ziņot par ilgtspējību.
  • Ziņojumiem par ilgtspējību būtu jāsniedz kvantitatīvi un salīdzināmi rezultāti, kas ir redzami uz produktiem, mārketinga materiāliem un uzņēmumu reģistrā (tostarp topošā Eiropas vienotā piekļuves punkta infrastruktūrā), lai patērētāji, investori un plaša sabiedrība varētu gūt holistisku priekšstatu par kompānija.
  • Tāpat kā attiecībā uz finanšu pārskatiem, ilgtspējības ziņojumu saturs ir jāpārbauda un jāsniedz “atzinums bez piezīmēm” ārējiem auditoriem, kuriem ir pieredze nefinanšu, ētikas un ilgtspējas ziņojumos.
  • Uzņēmumu ilgtspējas rādītāji būtu jāsaista ar juridiskiem stimuliem, sākot ar prioritāti publiskajā iepirkumā un ekonomikas attīstībā līdz diferencētiem finansēšanas nosacījumiem un diferencētai piekļuvei pasaules tirgum, lai izmantotu tirgus spēkus sociālo vērtību veicināšanai un nodrošinātu atbildīgu uzņēmumu konkurētspēju. priekšrocība.

13 organizācijas, kas ir pievienotas EFRAG ekspertu grupai kā dalībnieces, papildus 17 esošajām ieinteresētajām personām, ir:

Eiropas ieinteresēto pušu organizācijas Nodaļa: EFAMA un Eiropas emitenti

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju nodaļa: Eiropas Klimata fonda Klimata finanšu fonds, Ekonomika kopējam labumam, Vides aizsardzības fonds Eiropā, Frank Bold Society, Publish What You Pay, Transport & Environment, WWF; BETTER FINANCE, Finance Watch, Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Grāmatvežu asociācijas pilns saraksts ar EFAMA (nozares aktīvu pārvaldība).

EFRAG Ģenerālā asambleja notiks 2022. gada februārī un martā. Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) plānots pieņemt 2022. gada oktobrī. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, ilgtspējas pārskati par 2024. finanšu gadu pirmo reizi būs jāiesniedz 2023. gadā.

Sīkāka informācija austria.ecogood.org/presse

Šo ziņu izveidoja opciju kopiena. Pievienojieties un ievietojiet savu ziņojumu!

PAR IEGULDĪJUMU AUSTRIJAS IESPĒJAM


Rakstīja ekoloģiskā pārtika

Ekonomika kopējam labumam (GWÖ) tika dibināta Austrijā 2010. gadā, un tagad tā ir institucionāli pārstāvēta 14 valstīs. Viņa uzskata sevi par sociālo pārmaiņu pionieri atbildīgas, kooperatīvas sadarbības virzienā.

Tas ļauj...

...uzņēmumiem cauri visām savas saimnieciskās darbības jomām, izmantojot kopējā labuma matricas vērtības, lai parādītu uz kopīgu labumu vērstu rīcību un vienlaikus gūtu labu pamatu stratēģiskiem lēmumiem. "Kopējā labā bilance" ir svarīgs signāls klientiem un arī darba meklētājiem, kuri var pieņemt, ka finansiālā peļņa šiem uzņēmumiem nav galvenā prioritāte.

… pašvaldībām, pilsētām, reģioniem kļūt par kopīgu interešu vietām, kur uzņēmumi, izglītības iestādes, pašvaldību dienesti var likt veicināšanas fokusu uz reģionālo attīstību un to iedzīvotājiem.

... pēta GWÖ turpmāko attīstību uz zinātniska pamata. Valensijas Universitātē ir GWÖ katedra, un Austrijā ir maģistra kurss "Lietišķā ekonomika kopējam labumam". Papildus daudziem maģistra darbiem šobrīd ir trīs pētījumi. Tas nozīmē, ka GWÖ ekonomiskajam modelim ir spēks mainīt sabiedrību ilgtermiņā.

Schreibe einen Kommentar