Roberts B. Zivmans
Attālajos Vācijas reģionos ciemati mirst. Jaunieši attālinās. Tad maiznieks aizveras, banka un pasts ir slēgti un pēdējais ārsts aiziet pensijā. Pēdējais izslēdz gaismu. Vai šis aizspriedums ir patiess? Jā un nē: tur, kur ir piemērota infrastruktūra, cilvēki paliek. Īpaši koronās pandēmijas laikā arī jauniešiem patīk atkal pārcelties uz laukiem. Bet viņiem ir vajadzīgas skolas, kultūra, veikali, ārsti un rosīga sabiedrība. Un kur tādu nav, jūs varat tos izveidot - tāpat kā Heckenbeck 400 iedzīvotāju ciematā, tālu no visām lielākajām pilsētām: uz solidaritātes pamata lauksaimniecība iedzīvotājiem piegādā svaigus bioloģiskos dārzeņus. Kultūras centrs “Weltbühne” piesaista māksliniekus no tālienes, un bērni apmeklē bezmaksas, pašu organizētu skolu. Lasīšanai un klausīšanai varat atrast visu stāstu šeit
