Menschenrechte

Cilvēktiesības ir kaut kas tāds, ko mēs mūsdienu sabiedrībā uzskatām par pašsaprotamu. Bet attiecībā uz to definēšanu daudziem no mums ir grūti. Bet kādas vispār ir cilvēktiesības? Cilvēktiesības ir tās tiesības, uz kurām katram cilvēkam ir vienlīdzīgas tiesības uz savu cilvēku raksturu.

Attīstība 

1948. gadā toreizējās Apvienoto Nāciju Organizācijas 56 dalībvalstis pirmo reizi definēja tiesības, uz kurām visiem pasaules iedzīvotājiem būtu jāpiešķir tiesības. Tā tika izveidots slavenākais cilvēktiesību dokuments “Vispārējā cilvēktiesību deklarācija” (UDHR), kas vienlaikus veido pamatu starptautiskajai cilvēktiesību aizsardzībai. Iepriekš cilvēktiesību jautājums bija tikai attiecīgās valsts konstitūcijas jautājums. Regulēšanas motivācija starptautiskā līmenī bija nodrošināt drošību un mieru pēc diviem pasaules kariem.

Šajā deklarācijā tika izklāstīti 30 raksti, kuriem pirmo reizi cilvēces vēsturē jāattiecas uz visiem - neatkarīgi no tautības, reliģijas, dzimuma, vecuma utt. Verdzība un vergu tirdzniecība, vārda brīvība, reliģijas brīvība utt. 1966. gadā ANO izdeva arī divus citus līgumus: Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Viņi kopā ar UDHR veido “Starptautisko cilvēktiesību likumprojektu”. Turklāt ir arī citas ANO konvencijas, piemēram, Ženēvas bēgļu konvencija vai konvencija par bērna tiesībām.

Dimensijas un pienākumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām

Šajos nolīgumos ietvertās individuālās cilvēktiesības pamatā var iedalīt 3 dimensijās. Pirmā dimensija attēlo visas politiskās un pilsoniskās brīvības. Otro dimensiju veido ekonomiskās, sociālās un kultūras cilvēktiesības. Kolektīvās tiesības (grupu tiesības) savukārt veido trešo dimensiju.

Šo cilvēktiesību adresāts ir atsevišķa valsts, kurai jāievēro noteikti pienākumi. Pirmais valstu pienākums ir pienākums ievērot, tas ir, valstīm ir jāievēro cilvēktiesības. Pienākums aizsargāt ir otrais pienākums, kas valstīm jāievēro. Jums jānovērš cilvēktiesību pārkāpumi, un, ja tas jau ir noticis, valstij ir jāsniedz kompensācija. Trešais valstu pienākums ir radīt apstākļus, lai varētu realizēt cilvēktiesības (garantijas pienākums).

Citi noteikumi un nolīgumi

Papildus štatiem Cilvēktiesību padome Ženēvā un daudzas NVO (piemēram, Human Rights Watch) pārbauda arī cilvēktiesību ievērošanu. Organizācija Human Rights Watch izmanto starptautisko sabiedrību, lai, no vienas puses, pievērstu uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un, no otras puses, izdarītu spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem. Papildus starptautiski regulētām cilvēktiesībām pastāv arī citi reģionālie cilvēktiesību nolīgumi un institūcijas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un Amerikas Cilvēktiesību konvencija.

Cilvēktiesības ir svarīgi sen iegūti principi. Bez viņiem nebūtu tiesību uz izglītību, vārda vai reliģijas brīvību, aizsardzību pret vardarbību, vajāšanām un daudz ko citu. Neskatoties uz tālejošo cilvēktiesību koncepciju, cilvēktiesību pārkāpumi un neievērošana katru dienu notiek pat rietumu valstīs. Šādus incidentus starptautiski novēro, atklāj un ziņo par šādiem incidentiem galvenokārt NVO (jo īpaši Amnesty International), un tas parāda, ka, neraugoties uz tiesību noteikšanu, ir nepieciešama atbilstoša atbilstības kontrole.

Foto / video: Shutterstock.