Korporatīvā zaļā mazgāšana

Daudzu lielu uzņēmumu solījumi klimata jomā neiztur rūpīgāku pārbaudi

autors Martins Auers

2019. gada cepure Amazone kopā ar citām lielajām korporācijām Klimata ķīla dibināta, viena no vairākas apvienošanās uzņēmumi, kas apņemas līdz 2040. gadam kļūt par oglekļa neitrāliem. Taču līdz šim Amazon nav detalizēti izklāstījis, kā tas plāno sasniegt šo mērķi. Nav skaidrs, vai ķīla attiecas tikai uz CO2 emisijām vai visām siltumnīcefekta gāzēm, un nav skaidrs, cik lielā mērā emisijas faktiski tiks samazinātas vai tikai kompensētas ar oglekļa dioksīda kompensāciju.

Ikea vēlas būt "klimatam pozitīva" līdz 2030. gadam. Tas, ko tieši tas nozīmē, joprojām nav skaidrs, taču tas liecina, ka Ikea vēlas darīt vairāk, nekā līdz tam laikam kļūt par oglekļa neitrālu. Konkrēti, uzņēmums plāno līdz 2030. gadam samazināt emisijas tikai par 15 procentiem. Attiecībā uz pārējo Ikea cita starpā vēlas uzskaitīt “izvairītās” emisijas, t.i., emisijas, no kurām tās klienti faktiski izvairās, pērkot saules paneļus no Ikea. Ikea arī uzskaita savos produktos saistīto oglekli. Uzņēmums apzinās, ka šis ogleklis atkal izdalās vidēji pēc aptuveni 20 gadiem (piemēram, kad koksnes izstrādājumi tiek utilizēti un sadedzināti). Protams, tas atkal noliedz klimata ietekmi.

Manzana savā mājaslapā reklamē: “Mēs esam CO2 neitrāli. Un līdz 2030. gadam būs arī visi produkti, kas jums patīk." Tomēr šis "Mēs esam CO2 neitrāli" attiecas tikai uz pašu darbinieku tiešajām darbībām, komandējumiem un braucieniem. Tomēr tie veido tikai 1,5 procentus no koncerna kopējām emisijām. Atlikušie 98,5 procenti notiek piegādes ķēdē. Šeit Apple ir izvirzījis sev samazinājuma mērķi par 2030 procentiem līdz 62. gadam, pamatojoties uz 2019. gadu. Tas ir ambiciozi, taču vēl tālu no CO2 neitralitātes. Trūkst detalizētu starpmērķu. Nav arī izvirzīti mērķi, kā samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot produktus. 

Labā un slikta prakse

Līdzīgas situācijas vērojamas arī citos lielos uzņēmumos. Ideju laboratorija Jaunais klimata institūts tuvāk aplūkoja 25 lielo korporāciju plānus un analizēja uzņēmumu detālplānojumus. No vienas puses, tika izvērtēta plānu caurskatāmība un, no otras puses, vai plānotie pasākumi ir īstenojami un pietiekami, lai sasniegtu uzņēmumu izvirzītos mērķus. Vērtējumā netika iekļauti korporatīvie mērķi, t.i., vai produkti šādā formā un tādā mērā vispār atbilst sociālajām vajadzībām. 

Secinājumi publicēti Corporate Climate Responsibility Monitor 2022 ziņojumā[1] kopā ar NVO Oglekļa tirgus pulkstenis publicēts. 

Ziņojumā ir norādītas vairākas labas prakses, ar kurām var novērtēt korporatīvā klimata solījumu ievērošanu:

• Uzņēmumiem jāseko līdzi visām emisijām un jāziņo katru gadu. Proti, tie, kas iegūti viņu pašu ražošanā (“1. joma”), no patērētās enerģijas ražošanas (“2. joma”) un no piegādes ķēdes un pakārtotajiem procesiem, piemēram, transportēšanas, patēriņa un apglabāšanas (“3. joma”). 
• Uzņēmumiem savos klimata mērķos ir jānorāda, ka šajos mērķos ir iekļautas emisijas 1., 2. un 3. darbības jomā, kā arī citi attiecīgie klimata virzītāji (piemēram, mainīts zemes izmantojums). Tām ir jānosaka mērķi, kas neietver kompensācijas un atbilst 1,5°C mērķim šai nozarei. Un viņiem vajadzētu noteikt skaidrus atskaites punktus ne vairāk kā piecu gadu intervālā.
• Uzņēmumiem būtu jāīsteno dziļi dekarbonizācijas pasākumi un tie arī jāatklāj, lai citi varētu tos atdarināt. Jums vajadzētu iegūt augstākās kvalitātes atjaunojamo enerģiju un atklāt visu informāciju par avotu.
• Tām būtu jāsniedz vērienīgs finansiāls atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanai ārpus to vērtību ķēdes, neslēpjoties, ka neitralizē emisijas. Ciktāl tas attiecas uz oglekļa kompensācijām, tām vajadzētu izvairīties no maldinošiem solījumiem. Jāieskaita tikai tās CO2 kompensācijas, kas kompensē absolūti nenovēršamās emisijas. Uzņēmumiem vajadzētu izvēlēties tikai tādus risinājumus, kas piesaistīs oglekli gadsimtiem vai tūkstošgadēm (vismaz 2 gadus) un kurus var precīzi noteikt. Šo apgalvojumu var apmierināt tikai ar tehnoloģiskiem risinājumiem, kas mineralizē CO100, t.i., pārvērš to, piemēram, magnija karbonātā (magnezītā) vai kalcija karbonātā (kaļķī), un kas būs pieejami tikai nākotnē, ko nevarēs precīzāk noteikt.

Ziņojumā ir minēta šāda slikta prakse:

• Selektīva emisiju atklāšana, jo īpaši no 3. jomas. Daži uzņēmumi to izmanto, lai paslēptu līdz pat 98 procentiem no visa sava nospieduma.
• Pārspīlētas pagātnes emisijas, lai samazinājums būtu lielāks.
• Emisiju ārpakalpojumi apakšuzņēmējiem.
• Paslēpiet bezdarbību aiz lieliem mērķiem.
• Neiekļaujiet emisijas no piegādes ķēdēm un pakārtotajiem procesiem.
• Nepareizi mērķi: vismaz četri no 25 aptaujātajiem uzņēmumiem ir publicējuši mērķus, kas faktiski nav jāsamazina laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam.
• Neskaidra vai neticama informācija par izmantotajiem strāvas avotiem.
• Dubults samazinājumu aprēķins.
• Izvēlieties atsevišķus zīmolus un reklamējiet tos kā CO2 neitrālus.

Nav pirmās vietas reitingā

Novērtējumā, kas balstīts uz šīm labajām un sliktajām praksēm, neviens no aptaujātajiem uzņēmumiem neieguva pirmo vietu. 

Maersk ierindojās otrajā vietā (“pieņemami”). Pasaulē lielākā konteinerkuģu kuģniecības kompānija 2022. gada janvārī paziņoja, ka tā plāno līdz 2040. gadam sasniegt nulles emisijas visam uzņēmumam, ieskaitot visus trīs darbības jomas. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem plāniem. Līdz 2030. gadam termināļu emisijām jāsamazinās par 70 procentiem un kuģniecības emisiju intensitātei (t.i., emisijām uz pārvadāto tonnu) par 50 procentiem. Protams, ja vienlaikus palielinās kravu apjoms, tas ir mazāks par 50 procentiem no absolūtajām emisijām. Tad Maersk būtu jāpanāk lielākā daļa samazinājumu laikposmā no 2030. līdz 2040. gadam. Maersk ir arī izvirzījis mērķus tiešai pārejai uz CO2 neitrālu degvielu, t.i., sintētisko un biodegvielu. LPG kā pagaidu risinājums netiek izskatīts. Tā kā šīs jaunās degvielas rada ilgtspējības un drošības problēmas, Maersk ir pasūtījis arī saistītus pētījumus. Plānots, ka 2024.gadā ekspluatācijā tiks nodoti astoņi kravas kuģi, kurus varēs darbināt gan ar fosilo kurināmo, gan ar biometanolu vai e-metanolu. Tādējādi Maersk vēlas izvairīties no bloķēšanas. Uzņēmums ir arī lobējis Pasaules Jūrniecības organizāciju par vispārēju oglekļa nodevu kuģošanai. Ziņojumā kritizēts fakts, ka atšķirībā no detalizētajiem alternatīvo degvielu plāniem Maersk piedāvā dažus skaidrus mērķus attiecībā uz 2. un 3. jomas emisijām. Pats galvenais, enerģijas avoti, no kuriem galu galā tiks iegūta elektroenerģija alternatīvo degvielu ražošanai, būs ļoti svarīgi.

Apple, Sony un Vodafone ieņēma trešo vietu (“mēreni”).

Šie uzņēmumi tikai nedaudz atbilst kritērijiem: Amazon, Deutsche Telekom, Enel, GlaxoSmithkline, Google, Hitachi, Ikea, Volkswagen, Walmart un Vale. 

Un ziņojumā ir ļoti maza sarakste ar Accenture, BMW Group, Carrefour, CVS Health, Deutsche Post DHL, E.On SE, JBS, Nestlé, Novartis, Saint-Gbain un Unilever.

Tikai trīs no šiem uzņēmumiem ir izstrādājuši samazināšanas plānus, kas skar visu vērtību ķēdi: Dānijas kuģniecības gigants Maersk, Lielbritānijas sakaru uzņēmums Vodafone un Deutsche Telekom. Detalizētas pasākumu paketes iesnieguši 13 uzņēmumi. Vidēji šie plāni ir pietiekami, lai samazinātu emisijas par 40 procentiem solīto 100 procentu vietā. Vismaz pieci uzņēmumi ar saviem pasākumiem panāk tikai 15 procentu samazinājumu. Piemēram, tie neietver emisijas, kas rodas pie piegādātājiem vai pakārtotajos procesos, piemēram, transportēšanā, lietošanā un apglabāšanā. Divpadsmit no uzņēmumiem nav snieguši skaidru informāciju par saviem siltumnīcefekta gāzu samazināšanas plāniem. Ja ņem kopā visus pārbaudītos uzņēmumus, tie sasniedz tikai 20 procentus no solītā emisiju samazinājuma. Lai joprojām sasniegtu 1,5°C mērķi, visas emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 40 līdz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2010. gadu.

CO2 kompensācijas ir problemātiskas

Īpašas bažas rada tas, ka daudzi uzņēmumi savos plānos iekļauj oglekļa kompensāciju, galvenokārt izmantojot mežu atjaunošanas programmas un citus uz dabu balstītus risinājumus, piemēram, Amazon dara plašā mērogā. Tas ir problemātiski, jo šādā veidā piesaistītais ogleklis var tikt izlaists atpakaļ atmosfērā, piemēram, mežu ugunsgrēkos vai mežu izciršanas un dedzināšanas rezultātā. Šādiem projektiem ir vajadzīgas arī teritorijas, kas nav pieejamas bezgalīgi un kuru pēc tam var pietrūkt pārtikas ražošanai. Vēl viens iemesls ir oglekļa sekvestrācija (tā sauktās negatīvās emisijas) papildus nepieciešams, lai samazinātu emisijas. Tātad uzņēmumiem noteikti būtu jāatbalsta šādas programmas mežu atjaunošanai vai kūdrāju atjaunošanai un tamlīdzīgi, bet nevajadzētu izmantot šo atbalstu kā attaisnojumu, lai nesamazinātu emisijas, t.i., neiekļautu emisiju budžetā kā negatīvas pozīcijas. 

Pat tehnoloģijas, kas no atmosfēras iegūst CO2 un to pastāvīgi saista (mineralizē), var uzskatīt par ticamu kompensāciju tikai tad, ja tās ir paredzētas, lai nākotnē kompensētu neizbēgamas emisijas. To darot, uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka pat šīs tehnoloģijas, ja tās tiks ieviestas, būs pieejamas tikai ierobežotā apjomā un ar tām joprojām ir saistītas lielas neskaidrības. Viņiem ir rūpīgi jāseko notikumu attīstībai un attiecīgi jāatjaunina savi klimata plāni.

Jāizveido vienoti standarti

Kopumā ziņojumā konstatēts, ka valsts un starptautiskā līmenī trūkst vienotu standartu, lai novērtētu uzņēmumu solījumus klimata jomā. Šādi standarti būtu steidzami nepieciešami, lai nošķirtu patiesu atbildību klimata jomā no zaļās mazgāšanas.

Lai izstrādātu šādus standartus nevalstisko organizāciju, piemēram, uzņēmumu, investoru, pilsētu un reģionu neto nulles plāniem, Apvienoto Nāciju Organizācija vienu publicēja šā gada martā. augsta līmeņa ekspertu grupa atdzīvināts. Paredzams, ka ieteikumi tiks publicēti līdz gada beigām.

Pamanīta: Renāte Krista

Vāka attēls: Canva/pēcapstrādāja Saimons Probsts

[1]    Diena, Tomass; Mooldijke, Silke; Smits, Sībrigs; Posada, Eduardo; Hanss, Frederiks; Fearnehough, Harijs u.c. (2022): Corporate Climate Responsibility Monitor 2022. Ķelne: New Climate Institute. Tiešsaistē: https://newclimate.org/2022/02/07/corporate-climate-responsibility-monitor-2022/, apskatīts 02.05.2022.