Absolūtais izejvielu patēriņš uz vienu cilvēku ir jāsamazina ļoti krasi, un tas lielākoties nāk no atjaunojamiem avotiem. Mūsu uz izaugsmi vērstā ekonomikas sistēma nav ieprogrammēta šim uzdevumam. Mums ir vajadzīgas brīvas telpas, kurās var attīstīt ekonomiskas alternatīvas, kuras iztiek bez materiālās izaugsmes un tomēr ļauj nodrošināt kolektīvu un uz solidaritāti balstītu sabiedrības labklājības uzdevumu nodrošināšanu vai finansēšanu, piemēram, vispārējas nozīmes pakalpojumus un sociālos pabalstus (piemēram, pensijas, aprūpi). Resursu efektivitāte, aprites ekonomika, bioekonomika, ekodizains, pārstrāde un digitalizācija ir ieguldījums, bet ne risinājums. Rūpnieciski attīstītās pasaules nākotnes izaicinājums tiek saukts par pietiekamību: atgriešanās pie “pietiekami”!
Matiass Neitsčs, RepaNet