ekoloģiskā pārtika
Ekonomika kopējam labumam Austrija atzinīgi vērtē ES Parlamenta lēmumu par Piegādes ķēdes likuma direktīvu CSDDD un nosauc uzlabojumus
GWÖ kustība Austrijā atzinīgi vērtē ES Parlamenta lēmumu par tās nostāju CSDDD, piegādes ķēdes tiesību direktīvā. Izņemot vienu punktu – 26.pantu – plenārsēde lielā mērā sekoja atbildīgās juridiskās komisijas priekšlikumam, tika novērsti vairāki vājināšanas mēģinājumi. Taču regulējumu varētu vienkāršot, apvienojot abas “CS” direktīvas CSRD un CSDDD, kā to jau paredz kopējā labuma bilance.
"Pirmais solis pareizajā virzienā"
"Ar CSDDD tiek izvirzīts vēl viens pīlārs starptautiskās atbildības par uzņēmējdarbību jomā," ES Parlamenta nostāju, īpaši no GWÖ viedokļa, atzinīgi vērtē kustības Ekonomika kopējam labumam iniciators Kristians Felbers. globālajām ekonomiskajām brīvībām un tiesībām, kā arī atbilstošiem pienākumiem un atbildībai ir jābūt vienas monētas divām pusēm. Zīmīgi, ka CSDDD 26.pants kļuva par parlamenta balsojuma upuri, kas vadībai būtu bijis tieši atbildīgs par uzticamības pārbaudes uzraudzību. Palika tikai 25. pants, kas uzliek vadībai pienākumu “ievērot” riskus, kas saistīti ar cilvēktiesībām un vides un klimata aizsardzību. "Tas ir ievērojami mazāks par izpildāmo pienākumu uzraudzīt atbilstošās uzticamības pārbaudes pienākumu izpildi, un tas, ka Padome savā nostājā vēlas svītrot arī 25. pantu, parāda, cik ES likumdevēji nevēlas nopietni likt starptautiskām korporācijām pildīt savas saistības," sacīja Felbers. . GWÖ pozitīvi atzīmē, ka attiecīgajiem uzņēmumiem noteiktais slieksnis, kas ir ievērojami zemāks nekā Vācijas piegādes ķēdes likumā, tika pazemināts līdz 250 darbiniekiem un ka finanšu nozare netika izslēgta. "Kopumā tas ir sākums, kas iet pareizajā virzienā," saka Felbers. GWÖ tagad cīnās par to, lai CSDDD galīgais teksts būtu pēc iespējas vērienīgāks trialogā starp ES Parlamentu, Padomi un Komisiju.
Varētu arī apvienot CSRD un CSDDD
Nākotnē Felbers baidās no pārāk daudzu jaunu noteikumu savārstījuma, kas ir pārāk plaši un nav labi koordinēti, piemēram, divas “CS” vadlīnijas CSRD un CSDDD, taksonomija, finanšu tirgus informācijas atklāšanas regula, pretzaļošanas iniciatīva un citi. . "Tas varētu būt arī vienkāršāk," saka Felbers, "vienreiz izmērot korporatīvo ilgtspējības sniegumu un kvantitatīvi salīdzināmu visām ieinteresētajām personām. Tad uz to varētu orientēties visas ieinteresētās puses – finansisti, publiskie pircēji, biznesa attīstītāji un patērētāji.
Kopējā labuma bilance jau nodrošina šo "vienu izliešanu", kas radītu ne tikai caurskatāmību, bet arī iespēju sasaistīt ar pozitīviem un negatīviem stimuliem piem. B. īpaši klimatam draudzīgi vai kaitīgi uzņēmumi. Bez problēmām būtu iespējama arī vadības tiešās atbildības par cilvēktiesību aizsardzību integrācija”, secina Felbers.
Fotoattēlu kredīts: Pixabay
Šo ziņu izveidoja opciju kopiena. Pievienojieties un ievietojiet savu ziņojumu!
PAR IEGULDĪJUMU AUSTRIJAS IESPĒJAM
